BG-български език / CS-čeština / DA-dansk / DE-Deutsch / EL-ελληνικά / EN-English / ES-Español / ET-eesti / FI-suomi / FR-français / GA-Gaeilge / HR-hrvatski jezik / HU-magyar / IT-Italiano / LT-lietuvių kalba / MT-Malti / NL-Nederlands / PL-Polszczyzna / PT-Português / RO-Română / SL-Slovenščina / SK-Slovenčina / SV-Svenska
ES vispārējo preferenču sistēma (VPS)
Kopš 1971. gada ES VPS no jaunattīstības valstīm eksportētajām precēm atvieglo piekļuvi ES tirgum, vienpusēji (t. i., nepiemērojot savstarpīguma principu) atceļot vai samazinot importa tarifus. VPS galvenais nolūks ir nodrošināt vieglāku piekļuvi ES tirgum, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un vides attīstību jaunattīstības valstīs, it īpaši visnabadzīgākajās un visneaizsargātākajās valstīs, galvenokārt nabadzības samazināšanas nolūkā.
VPS ietver trīs atšķirīgas vienošanās ar dažādām saņēmējvalstīm un preferenču līmeņiem.
- Standarta VPS režīms valstīm ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem nodrošina daļēju vai pilnīgu muitas nodokļu atcelšanu vismaz divās trešdaļās ES tarifu pozīciju. Šobrīd (2019. gadā) šo režīmu izmanto 15 saņēmējvalstis.
- Īpašais veicināšanas režīms ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (“VPS plus”) “neaizsargātām” valstīm ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, kas ir ratificējušas un īstenojušas 27 starptautiskās konvencijas, kuras ir saistītas ar cilvēktiesībām, darba tiesībām, vides aizsardzību un labu pārvaldību, dažus tarifus samazina līdz 0 %. Režīmu “VPS plus” šobrīd izmanto 8 saņēmējvalstis.
- Nolīgums “Viss, izņemot ieročus” (Everything But Arms — EBA). Šobrīd to izmanto 48 saņēmējvalstis, un tas visiem izstrādājumiem, izņemot ieročus un munīciju, no vismazāk attīstītajām valstīm nodrošina piekļuvi tirgum beznodokļu un bezkvotu režīmā.
ES VPS pārskatīšana un šis pētījums
Pašreizējais VPS juridiskais pamats — Eiropas Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 978/2012 — zaudēs savu spēku 2023. gada beigās. Ja netiks pieņemta jauna VPS regula, standarta VPS un “VPS plus” režīmu piemērošana tiks pārtraukta, un precēm, kas importētas no pašreizējām saņēmējvalstīm, tiks piemēroti “parastie ES tarifi”. Šādā gadījumā spēku saglabātu tikai EBA. Atkarībā no apjoma, ko saņēmējvalsts eksportē uz ES, tas var negatīvi ietekmēt izaugsmi, nodarbinātību un ieguldījumus saņēmējvalstīs.
VPS starpposma izvērtējumā (publicēts 2018. gada oktobrī) tika secināts, ka pašreizējā sistēma ir lielā mērā efektīva un sasniedz savus mērķus. 2019. gada marta neleģislatīvajā rezolūcijā Eiropas Parlaments arī atzina VPS regulas pozitīvo ietekmi un sniedza vairākus priekšlikumus tās pārskatīšanai. Tie orientējas uz eksporta daudzveidības veicināšanu, kā arī vairāk uzsver vides standartu uzlabošanu, ieinteresēto pušu iesaisti un labāku VPS ieviešanas uzraudzību.
Eiropas Komisija sagatavos ietekmes novērtējumu, lai izpētītu iespējamo dažādu jaunā ES VPS regulējuma elementu politikas risinājumu ietekmi uz ekonomikas, sociālajiem, vides un cilvēktiesību aspektiem. Pētījums, ko veic konsorcijs, kuru vada Vācijā strādājošais pētījumu un konsultāciju uzņēmums “BKP Economic Advisors”, papildina ietekmes novērtējumu, analizējot vairāku izvērtēšanas darbību rezultātā iegūto uzlabojumu iespēju nepieciešamību, kā arī salīdzinošās priekšrocības un trūkumus.
Darbs pie pētījuma izstrādes tika uzsākts 2019. gada decembrī, un tas turpināsies 10 mēnešus. Komanda sagatavos trīs galvenos ziņojumus, kas tiks publicēti tās tīmekļa vietnē un pārrunāti ar ieinteresētajām pusēm pirms to sagatavošanas pabeigšanas.